Teleskops ir optisks instruments, kas izmanto lēcas vai spoguļus un citu optiku, lai novērotu tālus objektus. Tas izmanto gaismas refrakciju caur objektīvu vai gaismu, ko atstaro ieliekts spogulis, lai iekļūtu mazajā caurumā un saplūstu attēlveidošanai, un pēc tam izietu caur palielināmo okulāru, lai to redzētu, ko sauc arī par "gaišreģi".
Pirmā teleskopa funkcija ir palielināt attālu objektu atvēršanās leņķi, lai cilvēka acs varētu redzēt detaļas ar mazāku leņķisko attālumu. Otra teleskopa funkcija ir raidīt cilvēka acī objektīva savākto staru, kas ir daudz biezāks par zīlītes diametru (līdz 8 mm), lai novērotājs varētu redzēt vājus objektus, kas iepriekš bija neredzami.
1608. gadā Nīderlandes optiķis Hanss Līberšs nejauši uzdūra divu objektīvu, kas skaidri varēja redzēt tālus objektus, un viņš iedvesmoja uzbūvēt pirmo teleskopu cilvēces vēsturē. 1609. gadā itāļu florencietis Galileo Galilejs izgudroja 40x dubulto spoguļu teleskopu, kas bija pirmais praktiskais teleskops, kas tika izmantots zinātniski. Pēc vairāk nekā 400 gadu ilgas attīstības teleskops ir kļuvis arvien jaudīgāks, un novērošanas attālums ir kļuvis arvien tālāks un tālāks.